17. novembrī Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros pirmizrādi piedzīvos Alvja Hermaņa izrāde, kas balstīta uz Jāņa Akuratera stāstu “Kalpa zēna vasara”. Izrādē pirmo reizi uz skatuves būs iespēja redzēt JRT studijas jaunos studentus.
Latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis Jānis Akuraters (1987 – 1937) ir bijis viens no neatkarīgās Latvijas dibināšanas iniciatoriem un saņēmis pirmo Tēvzemes balvu literatūrā (1937). Padomju laikā lielākā daļa Jāņa Akuratera darbu tika iekļauta aizliegto grāmatu sarakstos. Atmiņu stāsts “Kalpa zēna vasara”, ierindots reālistiskās literatūras paraugos, piederēja nedaudzajiem izņēmumiem. “Kalpa zēna vasara” ir tulkota arī vācu, dāņu un lietuviešu valodās. Jānis Akuraters labi pārzināja franču, vācu, krievu, norvēģu, valodas un Latvijas kultūrtelpu ir bagātinājis arī kā tulks. Tieši viņa tulkojumi pirmo reizi iepazīstināja Latvijas teātri ar norvēģa Heinriha Ibsena dramatiskajām poēmām “Brands” un “Pērs Gints”, lugām “Meža pīle” un “Celtnieks Sūlness”.
Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un izrādes režisors Alvis Hermanis par topošo izrādi un Jāņa Akuratera stāstu: "Šī ir mana tēva mīļākā grāmata. Mans tēvs ir cēlies no Zemgales zemniekiem. Tātad - no laukiem. Tāpat kā mēs visi. Jānis Akuraters to sarakstīja, dzīvodams tālu prom no Latvijas. Kaut kādā ziņā mēs visi šodien esam "tālu prom no Latvijas". Šī grāmata palīdz to atcerēties - no kurienes mēs nākam. Un kur tas viss sākās.
Latviešu literatūras skolotāji mums šo Akuratera stāstu pasniedza kā ainiņas no latviešu zemnieku sadzīves. Kopā ar sarkanās ideoloģijas patosu, jo darbība notiek vidēji turīga latviešu saimnieka mājā, kurš atļaujas turēt dažus kalpus un visticamāk pelnīti tiks aizsūtīts uz Sibīriju 50 gadus vēlāk. Patiesībā šis Akuratera darbs ir saprotams pavisam cita estētiskā koncepta ietvaros. Un tas ir Simbolisms. Ārkārtīgi rafinēts un juteklisks mākslas koncepts, kurš tolaik pretojās reālismam. Šis Akuratera stāsts ir saprotams tikai šajā kontekstā. Kur priekšā jau ir Fricis Bārda un Marsels Prusts, Klods Debisī un Rihards Štrauss, Alfons Muha un Gustavs Klimts. Tā ir cita realitāte, kurā robeža starp sapni un nomodu ir izplūdusi, kur subjektīvais nomaina objektīvo, kur eksaltētas sajūtas un izjūtas ir vienlaicīgi arī dekoratīvas. Kur māksla bēg no realitātes. Tieši tur ir apslēpta šī latviešu literatūras pērle un mēs ar JRT studiju ļoti uzmanīgi mēģināsim to gliemežvāku pavērt.”
Šī gada septembrī Latvijas Kultūras Akadēmijā tika uzņemti 18 jaunieši Jaunā Rīgas teātra Dramatiskā teātra aktieru kursā. Izrādē “Kalpa zēna vasara. Sākums” 12 studenti no jaunā kursa spēlēs uz Mazās zāles skatuves līdzās izrādes režisoram. Izrādē skanēs latviešu komponista Pētera Vaska mūzika.
Biļetes uz izrādi “Kalpa zēna vasara. Sākums” šogad un gada sākumā jau izpārdotas. Nākamās izrādes būs pieejamas martā.
