20.oktobrī Jaunā Rīgas teātra (JRT) Mazajā zālē notiks režisora Ulda Tīrona veidotā iestudējuma "Pēdējā Ļeņina eglīte" pirmizrāde. Iestudējumu, kas top, iedvesmojoties no Ļeņina sanitāru 1923.gada piezīmēm un dienasgrāmatām, kopā ar Uldi Tīronu veido scenogrāfi Rūdolfs Baltiņš un Dace Sloka, gaismu mākslinieks Jānis Sniķers un aktieri Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Inga Tropa, Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Varis Piņķis, Toms Veličko, Ivars Krasts un Emīls Krūmiņš.
Vladimirs Iļjičs Ļeņins (1870–1924), Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs, kuru daudzi uzskata par vienu no 20.gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem, pēc triekas 1923.gadā zaudēja kustības un runas spējas. Vēsturnieks Mihails Gefters par Ļeņinu: "Triviāli līdz pat banalitātei: jo lielāka vara cilvēkam pār citiem cilvēkiem, jo zūdoši mazāk cilvēka viņā pašā. Cilvēks ir būtne, kas izgudro savu pagātni. Šī iemesla dēļ radās zināšanu joma, kur šī radošā spēle izpaužas kā pagātnes rekonstruēšana. Ļeņins ir vissliktākais tēls šādai rekonstrukcijai. Cilvēks, kurš aplipis mītiem un apokrifiem, sagriezts plakātu citātos, kurš tādēļ neizraisa par sevi nekādu interesi. Mēmais Ļeņins cīnījās jau vairs tikai ar savu iekšējo pasauli. Tik sarežģīti mirst smadzenes. Un, kad jau vairs nebija palicis nekas, mazajā prāta gabaliņā tomēr turpinājās dzīve – ar visu tās sarežģītumu. Interesanti, kā cilvēks, zaudējis runas spēju, tomēr uzbūvēja sev pasauli, kas pilnībā pakļauta viņam."
Režisors Uldis Tīrons par iestudējuma ieceri
: "Ļeņins, par kura ietekmi vēsturē, šķiet, neviens vairs nevēlas neko zināt un kurš tepat pie mums gandrīz pusgadsimtu rēgojās uz katra stūra, šķiet laimīgi izgaisis, atstājot dvēselēs grūti uztaustāmu nepatiku vai vienkārši – tukšumu. Lai nu kā, nepatika pret vēstures personāžu tomēr ir jūtas, un ar tām var kaut ko iesākt – šajā gadījumā radīt teātri. Iestudējums "Pēdējā Ļeņina eglīte" veidots, balstoties uz vēsturiskiem dokumentiem par Ļeņina slimību un viņa dzīves pēdējiem mirkļiem latviešu strēlnieku apsardzībā. Lai arī uz skatuves atradusi vietu mītiskā Ziemassvētku eglīte, ko Ļeņina vectēvs īsi pirms nāves esot sarīkojis vietējiem bērniem, šis iestudējums nav paredzēts bērnu baidīšanai ar kādu pasaku cienīgu vēstures briesmoni, kurš pa taisno no stikla zārka Sarkanajā laukumā nonācis uz JRT skatuves; uzdevums ir daudz ambiciozāks: izrādīt jaunu Ļeņinu, iespiežot viņu īsajos brīžos pirms un pēc nāves."
Aktieris Vilis Daudziņš jaunajā iestudējumā iejutīsies Ļeņina tēlā
: "Mūsu priekšā ir cilvēks, kurš ir izraisījis planētas mēroga notikumus. Bijis gan maniakāli cietsirdīgs, gan bezgala jūtīgs. Piecu gadu laikā veicis tādas izmaiņas sabiedrības domāšanā, kādām parasti ir nepieciešami gadsimti. Un, lūk, šis cilvēks, slimības sagrauts, ir spiests aptvert ar sevi un pasauli notikušo, taču iespēja kaut ko mainīt vai ietekmēt viņam ir liegta. Kaut ko tādu mēs reizēm piedzīvojam sapnī. Lielākā daļa pasaules reliģiju tā apraksta stāvokli pēc nāves. Neviens nezina, kā tas ir. Bet laiku pa laikam mēs par to domājam."
Tuvākās izrādes: 21. un 22.oktobrī, 2., 3., 4. un 5.novembrī.
