JRT augustā uzsāk savu pēdējo sezonu pagaidu telpās Miera ielā 58a un piedāvās rekordlielu jauniestudējumu skaitu. Pavasarī plānojam skatītājus sagaidīt savās mājās Lāčplēša ielā ar trim skatītāju zālēm. Jaunajiem spēles laukumiem esam pilnībā sagatavojuši arī aktieru sastāvu. Sezonu uzsākam ar 28 aktieru trupu. Līdzšinējiem aktieriem pievienojas 11 Latvijas Kultūras akadēmijas JRT kursa beidzēji, kā arī jau vairākas sezonas JRT izrādēs spēlējošais aktieris Jānis Skutelis. Trupā atgriežas arī aktrise un režisore Kristīne Krūze.
Miera ielā Mazajā un Lielajā zālē skatītājiem piedāvāsim desmit jauniestudējumus, kurus iestudēs Alvis Hermanis, Gatis Šmits, Elita Kļaviņa, Kristīne Krūze, Gerds Lapoška un Uldis Tīrons. Atgriežoties Lāčplēša ielā 2023. gada pavasarī, vairākas izrādes veidos Alvis Hermanis, režisors Pēteris Krilovs un pirmo reizi Latvijā izrādi iestudēs izcilais režisors Dmitrijs Krimovs. Domājot par XXI gadsimta cilvēkiem un jaunajām dzīves tēmām mūsdienu pasaulē, sezonas repertuāru veido visjaunākā dramaturģija un klasikas šedevri. Līdzās garīgās vertikāles meklējumiem, ideoloģiju sadursmēm un cīņām šodienas pasaulē, JRT uzmanības fokusā ir cilvēcisko attiecību kvalitāte kā viens no dzīves vērtību mēriem. Ar cilvēciska siltuma meklējumiem un ielūkošanos rafinētos manipulācijas mehānismos mūsu hiperdigitalizētajā laikmetā JRT atvadīsies no savām pagaidu mājām Miera ielā.
JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis: "Mūsu šīs sezonas devīze "Pēdējā sezona Miera ielā" skan drusku draudīgi. Un tā tas arī ir domāts. Klusums pirms vētras. Aprīlī jau ceram atgriezties Lāčplēša ielā. No Miera ielas uz Lāčplēša ielu - arī tas jau skan pietiekami simboliski. Trupas sastāvs nu ir dubultojies. Pirms gada bija 14 aktieri, nu būs - 28. JRT aktieru trupa ir nokomplektēta nākamajiem 10 gadiem. Tālāk tad jau redzēs. Jaunais Rīgas teātris bijis intelektuālā diskursa centrs Rīgas sabiedrībai nu jau 30 gadus. Un tā būs arī turpmāk."
2022./2023. GADĀ PLĀNOTIE JAUNIESTUDĒJUMI MIERA IELĀ
ES ATNĀKŠU NO TĀLIENES (K. Galea, režisore Elita Kļaviņa)
Divas mākslas valodas apvienotas vienā projektā par sievietes sāpēm un sērām, par cerībām un spēku dzīvot.
Pirmajā daļā - franču rakstnieces Klodīnes Galeā luga “Es atgriežos no tālienes”. Tas ir galvenās varones ceļojums no realitātes uz pašas radīto iekšējo scenāriju.
Otrajā daļā - dokumentālā filma “Iļģuciema māsas”. Filmas darbība notiek Iļģuciema sieviešu cietumā, kur sievietes, kas izcieš sodu par smagiem noziegumiem, piedalās Antona Čehova lugas “Trīs māsas” iestudējumā teātra studijā kopā ar profesionāliem aktieriem Kasparu Znotiņu, Ivaru Krastu, Ģirtu Krūmiņu u. c., paralēli atklājot savus skaudros dzīvesstāstus un ilgas pēc cilvēcīgas attieksmes ārpus cietuma mūriem.
Pirmizrāde JRT Mazajā zālē 9. septembrī.
(R)EVOLŪCIJA (J. Ronena, D. Šāds, režisors Gatis Šmits)
Kad sāk aptrūkties padoma, kā tālāk dzīvot, vērts palūkoties, ko par saprātīgu pieeju mūsu laika izaicinājumiem saka ebreju gudrās galvas. Iedvesmojoties no Izraēlas intelektuāļa Juvala Noa Harari grāmatas “21 lekcija 21. gadsimtam”, izraēļu teātra dinastijas viena no aktīvākajām praktiķēm Eiropā, režisore Jiela Ronena un no Kazahijas izceļojušais aktieris Dmitrijs Šāds ir attīstījuši komēdiju ar cilvēciskiem izdzīvošanas ieteikumiem XXI gadsimtā. Ko darīt ar tehnoloģijām, kas pilnībā ieņēmušas tavu dzīvi un nemaz negrasās to vairs pamest, uzkundzējoties visintīmākajās dzīves sfērās? Kā no tehnikas kalpa atgūt atpakaļ sevi – cilvēku?
Pirmizrāde JRT Lielajā zālē 30. septembrī.
RUNĀŠANĀS PAR SEKSU (M. Cade, režisore Kristīne Krūze)
Berlīnes dramaturģes Majas Cades jaunākā luga “Runāšanās par seksu” uzrunā skatītājus ar svaigu XXI gadsimta intonāciju. Latviešu teātrim, kas pēdējos divdesmit piecos gados cilvēka seksualitātes tēmu ir pamatīgi pētījis, ielūkojoties tajā no visradikālākajām un arī nežēlīgākajām perspektīvām, pievienojas atbruņojoši cilvēciska saruna, kurā savienojas humors, maigums, izmisums, trauslums un vitāls esības apliecinājums. Trīs vīrieši un četras sievietes satiekas ik nedēļu kādā lielpilsētas telpā, lai aprunātos par sev svarīgo.
Pirmizrāde JRT Mazajā zālē 2022. gada oktobrī.
OPERĀCIJA "MINDFUCK" (J. Ronena, D. Šāds, režisors Alvis Hermanis)
Domājot par XXI gadsimta cilvēkiem un jaunajiem dzīves izaicinājumiem, dodamies mūsdienu informatīvās telpas labirintos. Un ielūkojamies troļļu fabrikā, kur tiek izgudroti “patiesi” stāsti un attīstītas sazvērestības teorijas, lai sašūpotu cilvēkiem pamatus zem kājām un nojauktu skaidrību domāšanā. Te tiek radīta informācija datoru lietotājiem, piegriezta pēc katra individuālā ģīmja un līdzības, ņemot vērā viņu privātos datus. Te tiek konstruēti jauna tipa politiķi, jauni valsts premjera kandidāti, ieviešot sajukumu ideoloģijās. Autoru dueta Jielas Ronenas un Dmitrija Šāda šopavasar radītā komēdija ļauj nonākt otrpus datora ekrānam un paskatīties, kā top rakstīts tas, ko mēs savos datoros un telefonos nereti lasām.
Pirmizrāde JRT Lielajā zālē 2022. gada oktobrī.
ŽIŽEKS. PĪTERSONS. GADSIMTA DUELIS (V. Daudziņš, K. Znotiņš, režisors Alvis Hermanis)
Divu mūsdienu spēcīgāko publisko intelektuāļu domu sadursme. Slovēņu filozofs, neoliberālisma un politkorektuma kritiķis Slavojs Žižeks pret kanādiešu klīniskās psiholoģijas doktoru Džordanu Pītersonu. Kurš spēj pārliecināt vairāk - kreiso vai konservatīvo uzskatu apoloģēts?
Pirms dažiem gadiem Toronto notika viņu publiska diskusija, kura tika reklamēta kā gadsimta intelektuālā divkauja. Šī konfrontācija tomēr izpalika, jo abi izvēlējās miermīlīgu taktiku. Tā bija kā boksa cīņa, kuras laikā neviens no bokseriem tā arī nedevās uzbrukumā. Mēs uz JRT skatuves mēģināsim izspēlēt to intelektuālo sadursmi, kuru visi gaidīja un tā arī nesagaidīja toreiz. Protams, izmantojot viņu pašu citātus un argumentus.
Pirmizrāde JRT Lielajā zālē 2022. gada oktobrī.
DZIMŠANAS DIENAS KŪKA (N. Haidls, režisors Alvis Hermanis)
Amerikāņu mūsdienu dramaturgs Noa Haidls šo lugu ir veltījis savai sievai, domājot par mīlestības spēku, kas spēj savienot pagātni, tagadni un nākotni.
Ieskats kādas sievietes dzīvē no 7 līdz 107 gadu vecumam. Kā mainās saskarsme ar cilvēkiem, esot meitai, draudzenei, sievai, mātei, tantei, vīramātei, atraitnei, otrai sievai, vecmāmiņai, vecvecmāmiņai?
Dzīve no plānotā atšķiras, taču viena stabila tradīcija iet cauri visam mūžam. Katru dzimšanas dienu tiek cepta kūka. Ir 90 dzimšanas dienas un ir 90 kūkas.
Pirmizrāde 2022. gada novembrī.
KARALIS LĪRS (V. Šekspīrs)
Kas notiek cilvēkā, kad tiek izsisti pilnīgi visi pamati zem kājām? Kad cilvēks zaudē visus savus dzīves agrākos balstus un paliek pilnīgi neaizsargāts, eksistenciāli kails? Kad prāts atvadās, kas paliek tā vietā? Šajā teritorijā mēģinās ielūkoties aktrise Guna Zariņa, izspēlējot savu versiju par Viljama Šekspīra traģēdiju “Karalis Līrs”.
Pirmizrāde 2022./ 2023. gada ziemā.
PELĒKA VASARA, SAULAINA ZIEMA (autors un režisors Gerds Lapoška)
Iedvesmojoties no franču “jaunā viļņa” autorkino, no Fransuā Trifo un Žana Lika Godāra filmām, JRT jaunais aktieris un režisors Gerds Lapoška ir radījis pats savu stāstu. Par jauna rakstnieka dzīves izjūtām, veidojot mākslu XXI gadsimtā, par saskarsmi ar sievietēm un sapņiem.
Pirmizrāde 2022./ 2023. gada ziemā.
MAZĀS LAPSAS (L. Helmane, režisore Kristīne Krūze)
Ir tikai daži amerikāņu lugu autori, kurus mēdz ierindot vienā līmenī ar Eiropas dramaturģijas ģeniālajiem meistariem. Runājot par Lilianu Helmani, vienmēr līdzās tiek pieminēts Augusts Strindbergs, Heinrihs Ibsens un Antons Čehovs. Taču Helmanei piemīt vēl kas savs un īpašs, un tas ir viņas sievietes skatiens. Gan uz indivīdu, gan uz sabiedrību. 1939. gadā sarakstītā ģimenes drāma “Mazās lapsas” ir dziļa cilvēcisko attiecību studija, kurā ielaužas naudas pārbaudes spēks.
Pirmizrāde 2022./ 2023. gada ziemā.
VECLAIKU MUIŽNIEKI (N. Gogolis, režisors Uldis Tīrons)
Nikolaja Gogoļa stāsta “Veclaiku muižnieki” iestudējums ar Čulpanu Hamatovu, Gundaru Āboliņu un Kasparu Znotiņu galvenajās lomās veltīts ikdienas dzīves un augstāko ideālu attiecībām. Laikā, kad Krievija ar visu savu kara mašīnas spēku cenšas iznīcināt jebkuru Ukrainas iedzīvotāju sadzīvi, labā un ļaunā svaru kausi strauji nosliecas rāmas cilvēku dzīves pusē ar tās piezemētajiem labumiem iepretim mākoņu bīdīšanai pasaules uzlabošanas vārdā. Pasaules brukšanas laikā jautājums: “Ko mēs šodien tādu varētu ieēst?” var izrādīties jēdzīgāks nekā jautājums: “Ko darīt?”
Pirmizrāde 2022./ 2023. gada ziemā.
2022./2023. GADĀ PAVASARĪ PLĀNOTIE JAUNIESTUDĒJUMI LĀČPLĒŠA IELĀ
SAPŅU TULKOTĀJU SEKTA (M. Pavičs, režisors Alvis Hermanis)
Alvis Hermanis atzīst: “Ilgi domāju, ar kādu izrādi atklāt jauno JRT? Ko spēlēt pašā pirmajā vakarā? Milorada Paviča grāmata "Hazāru vārdnīca" ir iedvesma šai teātra izrādei, kurā piedalīsies visi 28 JRT aktieri. Sapņu tulkošana ir vēl viena metafora tam, ar ko tad mēs tai teātrī visu dzīvi tik izmisīgi mēģinām nodarboties.”
BALSS NO KORA (autors un režisors Dmitrijs Krimovs)
Izcilākais Krievijas mūsdienu režisors Dmitrijs Krimovs, veidojot savu pirmo izrādi Latvijā, runā par savu zemi, no kuras, karam sākoties, ir aizbraucis. Par visu to, ko viņš ir mīlējis, un kas šobrīd tiek aizslaucīts. “Balss no kora” ir mēģinājums sacerēt teātri tā, kā to būtu darījis Antons Čehovs, ja viņš būtu piedzīvojis Oktobra revolūciju un boļševiku nākšanu pie varas.
MOPASĀNA STĀSTI (G. Mopasāns, režisors Pēteris Krilovs)
Francijā Giju de Mopasānu pieskaita pie naturālisma skolas estētikas rakstniekiem un viņš jaunībā arī sekoja sava garīgā tēva Gustava Flobēra, kā arī Emīla Zolā un brāļu de Gonkūru meistarībai tvert dzīvi bez filtriem. Taču visā pasaulē Mopasāns kļuva par juteklības un dzīves skaudrās drāmas meistaru, sevišķi īso stāstu neiedomājami piesātinātos sižetos un paradoksālos konfliktos. Režisors Peteris Krilovs savā izrādē centīsies savērt vairāku Mopasāna īso stāstu mozaīku kopā ar impresionistu gleznu animēšanu (citēšanu), brīžiem gremdējoties zaļganā absinta dzērāju uzbudinātā psihē.
IDIOTS. SĀKUMS (F. Dostojevskis, režisors Alvis Hermanis)
Diskusija par krievu kultūras aizliegšanu ir labs fons, lai vēlreiz izmantotu Dostojevska redzes leņķi, - kur amplitūda ir no elles līdz debesīm. Parabola par Jēzus reinkarnāciju ir apzināts kamertonis, lai iezīmētu vertikālās koordinātes. Jo metaforiskā nozīmē teātris vienlaicīgi ir gan baznīca, gan mauku māja. Teātrī cilvēks satiekas ar sevi un ierauga sevi visā spektrā. Kā grēcinieks un kā svētais.
VALIJA UN NAUMIS (M. Zieda, režisors Alvis Hermanis)
Izrāde veltīta Valentīnai Freimane un Normundam Naumanim. Divi ģeniāli mākslas kritiķi – Valentīna Freimane un Normunds Naumanis, savu tuvāko draugu lokā dēvēti par Valiju un Naumi – paši bija līdzvērtīgi spilgtam, dāsnam, iedvesmojošam un saskarsmē bagātinošam teātrim. Viņu erudītās, kaislīgās personības no dzīves slaucīja laukā remdenumu, pelēcību, provinciālismu, atverot durvis un logus svaigai pasaules elpai, jauniem skata punktiem gan uz dzīvi, gan uz mākslu. Vienmēr izkustinot laikabiedrus no vienaldzības un apātijas. Ko viņi tur augšā, Debesīs, mums šodien grib pateikt par dzīvi un teātra dabu?
