2018./2019. gada sezonu Jaunais Rīgas teātris (JRT) uzsāks 1. septembrī ar Alvja Hermaņa jauniestudējumu “Linda Vista”.
Jau otro gadu sezona tiks aizvadīta pagaidu telpās Miera ielā 58a ar divām skatītāju zālēm - Lielā zālē ar 300 skatītāju vietām un Mazā zālē ar 250 skatītāju vietām.
Jaunajā sezonā JRT ir ieplānojis kopumā astoņus jauniestudējumus, kurus veidos Alvis Hermanis, Eimuntas Ņekrošus, Uldis Tīrons, Vladislavs Nastavševs, Gecs Leinevēbers.
Sadarbībā ar Baryshnikov Productions Inc. JRT skatītājiem rudenī būs iespēja atkal redzēt izrādi “Brodskis/Barišņikovs” (pirmizrāde 2015. gada 15. oktobrī, režisors Alvis Hermanis). Ir ieplānotas astoņas izrādes no 12. oktobra līdz 21. oktobrim. Biļetes uz izrādēm būs iespējams iegādāties tikai www.biletes.jrt.lv no 12. septembra (biļešu cenas no 30 līdz 70 eiro).
Vēl līdz šī gada beigām ir ieplānotas arī vairākas JRT viesizrādes. Ar izrādi “Brodskis/Barišņikovs” septembrī viesosimies Gruzijā Tbilisi Starptautiskā teātra festivālā un oktobrī Čehijā – festivālā
Prague Crossroads 2018
. Savukārt decembrī notiekošais Tallinas Pilsētas teātra organizētais Starptautiskais teātra festivāls
Midwinter Night's Dream
šogad ir veltīts režisoram Alvim Hermanim. No 9. līdz 15. decembrim Igaunijas teātra skatītājiem būs iespējams redzēt izrādes “Melnais Piens”, “Latviešu mīlestība”, “Brodskis/Barišņikovs”, “Garā Dzīve”, “Oblomovs”.
JRT aktieru trupa saglabājas 16 aktieru sastāvā. No JRT štata ir izlēmusi aiziet Kristīne Krūze. Savukārt pastāvīgajā trupā tiks pieņemta Marija Linarte, kura šobrīd ir redzama Vladislava Nastavševa izrādē “Cerību ezers aizsalis” un ir nominēta kā 2017./2018. gada teātra sezonas Spēlmaņu nakts Gada jaunā skatuves māksliniece.
Septembrī studijas uzsāks Latvijas Kultūras akadēmijas Jaunā Rīgas teātra dramatiskā teātra aktieru kurss. No rekordliela pieteikuma skaita (280) tika izvēlēti 18 jaunieši.
Sezonas jauniestudējumi.
LINDA VISTA.
1. septembrī pirmizrādi piedzīvos režisora Alvja Hermaņa iestudējums – Treisija Letsa “Linda Vista”. Iestudējuma scenogrāfs – Artūrs Virtmanis, kostīmu māksliniece – Jana Čivžele, lomās - Andris Keišs, Jānis Skutelis, Baiba Broka, Elita Kļaviņa, Grieta Aminata Diarra, Gundars Āboliņš, Sandra Kļaviņa. Izrādes tēma ir pusmūža cilvēku drāma mūsdienu sabiedrībā. Agrākos laikos 40-50 gadus veci cilvēki jau skaitījās norakstīti un savu dzīvi jau nodzīvojuši. Mūsdienās šī paaudze jūtas apmulsusi, jo jaunība kā nebeidzas tā nebeidzas, dzīves plāns ir it kā izpildīts (vai nu veiksmīgi vai neveiksmīgi), bet dzīve joprojām turpinās un vajadzīgs jauns plāns.
LATVIEŠU LAUPĪTĀJI.
9. septembrī gaidāma vācu režisora Geca Leinevēbera iestudējuma “Latviešu laupītāji” pirmizrāde. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece - Kristīne Jurjāne, lomās - Guna Zariņa, Ģirts Krūmiņš, Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Jevgēnijs Isajevs, Kaspars Znotiņš, Toms Veličko. Izrāde balstīta uz Frīdriha Šillera lugu “Laupītāji”, kas ir arī pirmā latviešu valodā uzvestā luga. To pirms 200 gadiem iztulkoja un Dikļu muižā uzveda kučieris Jānis Peitāns. Septiņpadsmit gadus vecs jauneklis. Arī Šillers lugu sāka rakstīt septiņpadsmit gadu vecumā, un viņa darbs turpinājās četrus gadus. “Laupītāji” ir jauna autora darbs. Un arī viņa lugas tēli ir ļoti jauni cilvēki. Šajā jaunības telpā ieiet un to nospēlēt mēģinās Jaunā Rīgas teātra aktieri. Gecs Leinevēbers: “Izrādes darbība norisinās tuvajā nākotnē. Aktieru grupa meklē zudušo spēku, mēģinot vēlreiz iestudēt Šillera lugu “Laupītāji”. Frīdrihs Šillers jau 1781. gadā uzdeva jautājumu: kā cilvēkam tikt galā ar netaisnīgumu - valstī un paša ģimenē? Aktieri jautā arī vēl tālāk - kas vieno mūs, latviešus, tā, kā bumba futbola komandu?”
KALPA ZĒNA VASARA. SĀKUMS.
17. novembrī Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros pirmizrāde paredzēta Alvja Hermaņa izrādei, kas balstīta uz Jāņa Akuratera darbu “Kalpa zēna vasara”. Par izrādi pats režisors saka: “Šī ir mana tēva mīļākā grāmata. Mans tēvs ir cēlies no Zemgales zemniekiem. Tātad - no laukiem. Tāpat kā mēs visi. Jānis Akuraters to sarakstīja, dzīvodams tālu prom no Latvijas. Kaut kādā ziņā mēs visi šodien esam "tālu prom no Latvijas". Šī grāmata palīdz to atcerēties - no kurienes mēs nākam. Un kur tas viss sākās.”
JAUNĪBAS PUTNS AR SALDO BALSI.
Decembrī pirmizrādi piedzīvos Vladislava Nastavševa iestudējums - Tenesija Viljamsa “Jaunības putns ar saldo balsi”. Stāsts par neiespējamību atgriezt jaunību visās tās nozīmēs. Lomās - Baiba Broka, Ivars Krasts, Sandra Kļaviņa, Vilis Daudziņš, Elita Kļaviņa, Jana Čivžele, Jevgēnijs Isajevs, Matīss Budovskis.
APMĀNĪTĀ.
2019. gadu iesāksim ar Ulda Tīrona iestudējumu “Apmānītā”, kas veidots pēc Tomasa Manna stāsta “Apkrāptā” motīviem. Scenogrāfe - Anna Heinrihsone, lomās - Regīna Razuma, Marija Linarte, Toms Veličko, Kaspars Dumburs, Ģirts Krūmiņš un citi. Pēdējā Tomasa Manna stāsta “Apkrāptā” sižets ir par kādas pavecākas vācu kundzes neprātīgo mīlestību uz divreiz jaunāku amerikāņu jaunekli. Šis vēlās mīlas stāsts norit uz Eiropas pagātnes, kultūras un tradīciju sabrukuma fona, kas atspoguļojas galveno varoņu skumjajos likteņos. Tomasa Manna stāsts veltīts, iespējams, pašai aizkustinošākajai cilvēka īpašībai – spējai atdot savu mīlestību uz visiem laikiem zūdošajam mirklim.
BRANDS.
Martā uz JRT skatuves - Henrika Ibsena “Brands”. Norvēģu dramaturga 1865. gadā sarakstītās lugas centrā ir luterāņu mācītājs, kurš apmeties uz dzīvi kādā Dieva aizmirstā zvejnieku ciematiņā. Brands ir maksimālists, kurš dzīvo un rīkojas saskaņā ar visaugstākajiem ētiskajiem ideāliem. Viņš dzīvo pēc principa "visu vai neko". Viņš nav spējīgs ne uz mazākajiem kompromisiem. Viņa rīcība arvien vairāk un vairāk nonāk pretrunā ar pārējo ciemata iedzīvotāju interesēm. Izrādi iestudēs leģendārais lietuviešu režisors Eimuntas Ņekrošus - pasaules teātra klasiķis, kura paša mākslas ceļš rada asociācijas ar Ibsena drāmas varoni.
ATNĀC MANI VĒL SATIKT.
Alvis Hermanis sadarbībā ar Madaru Rutkēviču un Agnesi Rutkēviču raksta lugu un 2019. gada pavasarī veidos izrādi, kura būs veltīta 20. gadsimta latviešu dzejniecēm – sievietēm. Austra Skujiņa, Mirdza Ķempe, Ārija Elksne, Velga Krile, Vizma Belševica, Kornēlija Apškrūma un citas. Mazzināmi biogrāfiski fakti, mistiski noslēpumi un latviešu maģiskais reālisms. Un pāri visam – dzeja.
VĒLĀ MĪLA.
Nobela prēmijas laureāts Īzaks Baševiss Zingers atgriežas JRT. Pirms dažiem gadiem repertuārā vairākas sezonas noturējās “Kabalas noslēpumi”. Šoreiz režisors Alvis Hermanis iestudēs citus šī paša autora stāstus, kurus vieno vecu un vientuļu Austrumeiropas ebreju likteņi, kuri kara gados atrada patvērumu ASV. Mīla un nāve - kā parasti ir galvenās tēmas šī ģeniālā rakstnieka stāstos. Galvenajās lomās - Gundars Āboliņš un Mirdza Martinsone, scenogrāfe - Monika Pormale.
Atskats uz 2017./2018. gada sezonu.
Pagājušā sezonā ir nospēlētas 296 izrādes JRT telpās (2016./2017. gada sezonā – 434 izrādes), 6 viesizrādes Latvijā un 18 viesizrādes pasaulē. Skatītājiem piedāvāti seši jauniestudējumi. Visvairāk spēlētā izrāde Lielajā zālē bija “Marķīze de Sada” (26 izrādes, režisors Alvis Hermanis), savukārt Mazajā zālē – “Pēdējā Ļeņina Eglīte” (29 izrādes, režisors Uldis Tīrons). JRT izrādes aizvadītajā sezonā noskatījušies 70 620 skatītāji. Vidējais zāļu piepildījums JRT telpās bija 92,5%, vidējā biļetes cena – 16,75 eiro.
JRT ir valsts kapitālsabiedrība, kas pilda Latvijas Republikas Kultūras ministrijas deleģētās kultūras funkcijas. Teātra mākslinieciskais vadītājs kopš 1997. gada ir režisors Alvis Hermanis. Teātris šobrīd uzturas pagaidu telpās Miera ielā 58a pretī Dzemdību namam, kamēr vēsturiskā ēka Lāčplēša ielā nodota rekonstrukcijai.
JRT pateicas sadarbības partneriem – AS SWEDBANK, AS ANTALIS, SIA GANDRS POLIGRĀFIJA un citiem.
