2018. gada 10. martā Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) gaidāma jauniestudējuma DIEVIŅŠ PILLĀ pirmizrāde.
Režisors un scenogrāfs– Alvis Hermanis, dzejas autors – Aivars Neibarts, aktrise un kostīmu māksliniece – Guna Zariņa, komponists - Ingus Baušķenieks.
Režisors Alvis Hermanis: “Kā ir radusies latviešu valoda? Kas tās tādas par skaņām, kuras mēs šodien saucam par latviešu valodu? Kas vispār notiek tai brīdī, kad dzimst vārdi un rodas valoda? Neibarts (jeb Ņurbulis) ar latviešu valodu ir apgājies un izrīkojies tik neparastā veidā, ka, lasot viņa pantus, rodas ļoti dīvaina ilūzija - it kā būt lieciniekam tai brīdī, kad tika radīta latviešu valoda. Latviešu mēle. Neibarts dzīvoja tai pašā laikā un kontekstā kā Ziedonis (jeb Pinkainis, - Ņurbuļa valodā). Taču viņa dzīves veids un mākslinieka koncepts bija diametrāli pretējs. Neibarts ignorēja gan politiku, gan slavu, gan materiālo dimensiju vispār. Viņš bija tāds sava veida tautiskais hipijs. Kurš, atšķirībā no Ziedoņa, nelikās ne zinis par Visumu. Gluži vienkārši tāpēc, ka Neibarts bija pacenties radīt pats savu personīgo Visumu. Ļoti svarīga šīs izrādes sastāvdaļa ir leģendārā "Dzelteno pastnieku" mūziķa Ingus Baušķenieka dziesmas. Arī tajās ir tas īpašais arhaikas un avangarda sajaukums, kas raksturīgs Neibartam. Vispār viņiem ir daudz kā kopīga, manuprāt.”
Aktrise Guna Zariņa intervijā Undīnei Adamaitei saka: "Izrāde nosacīti sākas tajā punktā, kur beidzas Neibarta dzīve. Kaut kādā ziņa mēs fantazējam par to, kā viņš dzīvo savās debesīs. Kā tāds latviešu valodas Dieviņš vai gariņš, vai garainis. Dieviņš tādā izpratnē kā tāds Friča Bārdas Dieviņš, kas iet pa lauku basām kājām un sēj zilas rudzupuķes. Neibarts kaut ko līdzīgu dara valodas laukā. Tāds panteiskais Dieviņš. Ne velti Bārda ir viņa mīļākais dzejnieks."
Tuvākās izrādes: 11., 13., 14. martā ( izpārdotas) un 21., 22. un 24. aprīlī. No 7.marta pārdošanā būs biļetes uz izrādēm 17., 27. maijā un 5., 6. jūnijā
