PIECI VAKARI

Režisors - Māra Ķimele

Šodienas Latvijas skatītājiem Aleksandra Volodina vārds nav pazīstams. Vidējās un vecākās paaudzes cilvēki atceras filmas ar viņa rakstītiem scenārijiem – „Pieci vakari”, „Rudens maratons”, „Vecākā māsa”, bieži vien nezinot, ka tos rakstījis Volodins. Šķiet, pienācis brīdis satikties.

Aleksandrs Volodins jeb īstajā uzvārdā Ļivšins (1919–2001), krievu dramaturgs, dzejnieks un prozaiķis, dzimis Minskā, bet lielāko mūža daļu nodzīvojis Sanktpēterburgā. Viņa darbi krievu padomju literatūrā izceļas ar ļoti reālistisku un negaidīti tiešu ikdienas portretējumu. Ne nostalģija pēc padomju pagātnes, bet vēlme izbaudīt vienkāršu, pilnasinīgu cilvēcību ir ilggadējās skatītāju mīlestības atslēga. Pavirši raugoties, Volodinu var pieņemt par ikdienības vai sadzīves rakstnieku, jo viņa darbu virskārtu veido ikdiena. Patiesībā viņš apraksta pilnīgi parastu cilvēku dzīves prozu, un tieši šajā ikdienībā saskata neikdienišķo, poētisko. Viņa lugu ritms un varoņu dzīve tajās, šķiet, ir tik dabiska  kā elpošana.

Tieši šis dabiskums ir vislielākais izaicinājums teātrim. Visparastākajās ikdienas norisēs iekodēta informācija par varoņu dvēseles noskaņojumu.

„Luga ''Pieci vakari'', manuprāt, autora daiļradē ieņem īpašu vietu. Stāsts par mīlestības visvareno spēku. Izklausās banāli, bet tieši tāda ir lugas galvenā tēma, risināta patiesi, atpazīstami un ļoti emocionāli. Stāsts par divu cilvēku gluži privātu varoņdarbu – nosargāt mīlestību un līdz ar to savu, cilvēka cienīgu, pilnvērtīgu dzīvi par spīti varas sistēmai un laikam. Šodien man šķiet īpaši svarīgi runāt par atsevišķa, katra viena cilvēka spēju jeb nespēju aizstāvēt savu privāto zonu, sevi kā indivīdu, spēju pasargāt mīlestību, neskatoties uz sociālo ārprātu.” (Māra Ķimele)

Izrāde par cilvēkiem, kuri spēj mainīt savu dzīvi, jo spēj mīlēt.