NOZIEGUMS / SODS

Režisors - Māra Ķimele

Lielo romānu problēma ir tā, ka vienas izrādes laikā visu darbu nav iespējams nospēlēt. Līdz ar to nākas izvēlēties, vai nu iestudēt kādu romāna daļu, vai pievērsties kādi atsevišķai problēmai, tēmai.

Romānā „Noziegums un sods” Fjodors Dostojevskis piedāvā galējas cilvēka rīcības izpausmes – slepkavību, prostitūciju. Izrādes veidotājus vairāk par varoņu psiholoģiskajām norisēm un vairāk par pašu noziegumu un tam sekojošu (vai nesekojošu) sodu interesē tas, cik atšķirīgi katrs no pieciem varoņiem – Raskoļņikovs, Soņa, Duņaša, Svidrigailovs, Porfīrijs Petrovičs – skatās uz vienu un to pašu nodarījumu, piešķirot tam galēji pretēju novērtējumu. Kas vienam ir varoņdarbs, otram – noziegums, trešajam līdzeklis laimes sasniegšanai, ceturtajam – upuris, piektajam darbs utt.

Vai tiešām nodarījums pats par sevi nav ne labs, ne slikts? Vai jēgu visam piešķir vienīgi mūsu attieksme?