NORA (Leļļu nams)

Režisors - Māra Ķimele

„Ibsens runā par to, kā mēs visi iekrītam lamatās, kļūdami atkarīgi no saviem priekšstatiem, saviem imidžiem un no tiem imidžiem, ko mēs pieprasām no citiem cilvēkiem. Šajā gadījumā, ļoti brīnišķīgā laulībā dzīvo cilvēki, kas vienu vai otru iemeslu dēļ nav vēlējušies vai nav papūlējušies kļūt viens otram tuvāki un ieraudzīt vēl kādu lielu otra cilvēka daļu, jo dotajā brīdī tā viņiem nav vajadzīga. Viņi cenšas izpildīt otra cilvēka pieprasījumu un pēc tam ļoti apvainojas, ka nesanāk tā, kā gribētos. Tas, ko viņi viens no otra sagaida ir tikai maza, šaura zona - cilvēkā ir daudz, daudz vairāk. Pēkšņi tu ieraugi visu pārējo: un ko lai tagad ar to visu dara?
Tā ir tā problēma: ko darīt ar to pārējo cilvēku? Teiksim, ja es lietoju no cilvēka vienu trešdaļu, kur likt tās pārējās divas? Vai arī, ja no manis otram cilvēkam ir vajadzīga viena trešdaļa vai pat viena ceturtdaļa, ko darīt ar pārējo daļu?”

Māra Ķimele

Izrāde par drosmīgāko cilvēka uzdrīkstēšanos – kļūt par pašu, palikt par sevi, īpaši apstākļos, kad sabiedrības normas diktē skaidri definētus dzīves standartus. Tādēļ Māra Ķimele uzsver, ka „Nora” ir izrāde ar laimīgām beigām, jo pēc visa notikušā – pēc noslēpumiem, pārpratumiem un noklusējumiem - varoņu attiecības tikai pa īstam var sākties.