KLĀVS

Režisors - Varis Piņķis

Īss stāsts par Klāvu, kurš vilka laiku ragaviņās

Klāvs Elsbergs piedzima pirms piecdesmit gadiem,
mācījās Rīgas Anrī Barbisa 11.vidusskolā,
trenējās basketbolā,
rakstīja dzejoļus, ņēma to lietu nopietni,
studēja franču filologos,
spēja pa nakti noiet 42 kilometrus no Ķeipenes uz Līgatni un atpakaļ, lai uz brīdi satiktu savu meiteni,
bija Vizmas Belševicas vecākais dēls,
saprata, ko literatūrā nozīmē zvērīgi strādāt,
dienēja Gusevā, Kaļiņingradas kara apgabalā,
valkāja stipras brilles un adītus džemperus,
dabūja darbu izdevniecībā „Liesma”,
atdzejoja Apolinēru,
tulkoja Vonnegūtu,
pīpēja,
gāja uz Rīgas Jauno literātu studijas sanāksmēm,
runāja drusku caur degunu,
izteicās bez aplinkiem,
piestrādāja par naktssargu,
dzīvoja Pļavniekos,
kāvās ar to, kam nav sejas,
astoņdesmitajos izdeva divus dzejoļu krājumus,
audzināja divus bērnus,
nezaudēja humora izjūtu,
veidoja leģendāro žurnālu „Avots”,
neraustījās no atbildības,
bija svarīgs daudziem
un 1987. gadā Dubultos traģiski gāja bojā līdz galam nenoskaidrotos apstākļos, kuros daudz kas tomēr bija pietiekami skaidrs – gan asinis, gan uzskati.
Citi Klāva darbi tika izdoti pēc viņa nāves. Šī nāve reizēm atgādina saplīsušas brilles, ko nevar noņemt. Ja tomēr izdodas, tad redz stipru un dzīvu cilvēku. Nopietnu, siltu un laimīgu kā siena kaudze vasaras naktī.

Inese Zandere