KAPUSVĒTKI

Režisors - Alvis Hermanis

Kas ir Kapu svētki? Kad tie notiek?

Kapusvētku svinēšana arhīvos minēta jau 18.gs. beigās / 19.gs. sākumā. Kapusvētkus svin vasarā, katrā kapsētā savā noteiktā dienā. Tie notiek sestdienā vai svētdienā no jūlija līdz augustam, dažos kapos arī jūnija beigās vai septembra sākumā.
Pastāv leģenda, ka kapusvētki radušies šādi: 19.gadsimta sākumā kāds Zaubes mācītājs ievērojis, ka dievkalpojums nebija kupli apmeklēts. Izrādījās, baznīcā bija tukši soli, jo ļaudis rušinājās kapos, nevis izvēlējās klausīties mācītāja sprediķī. Tā nu mācītājs ar visu draudzes kori devies noturēt dievkalpojumu kapos. Pēc laika šāda prakse izplatījusies arī citās draudzēs.
Kapusvētkos mācītājs notur dievkalpojumu kapos - lasa sprediķi un kopā ar mirušo piederīgajiem dzied korāļus un kristīgās dziesmas. Bieži vien tiek pieaicināti mūziķi, kas kapusvētku atmosfēru papildina ar pašu izvēlētu repertuāru. Padomju gados, kad vara ierobežoja visas reliģiskās izpausmes, tika izveidoti „laicīgie” kapusvētki, kur Bībeles tekstus aizstāja dzeja un izvadītāja piemiņas vārdi aizgājējiem.

Dzīve šo reliģisko tradīciju apaudzējusi ar vēl citu - laicīgu - saturu. Pirms kapusvētkiem piederīgie rūpīgi sakopj tuvinieku atdusas vietas. Kapi izskatās kā krāšņi ziedoši dārzi. Mazpilsētās un laukos kapusvētki ir kļuvuši arī par radinieku un novadnieku galveno ikgadējo tikšanās reizi. Arī pilsētnieki atrod laiku, lai apkoptu senču atdusas vietas un tiktos ar radiem.