IZRĀDE, KAS NAV PAR LATVIEŠIEM. VIENTULĪGIE RIETUMI
Režisors - Alvis Hermanis
MARTINU MAKDONU(1970) visprecīzāk raksturo vārds pretmeti. Izlasot viņa lugas, šķiet viņš ir līdz saknēm iepazinis īru cilvēkus un viņu dzīvi. Taču patiesībā Makdona dzīvo Londonā un Īrijā ir pavadījis tikai dažas vasaras.
Viņa paša dzīve ir šķietami tāla no tām, par ko viņš raksta, bet raksta viņš - pārliecinoši.
„Es vispār daudz neeju uz teātri. Faktiski, gandrīz nekad. Kad arī tur aizeju, esmu nogarlaikojies līdz asarām.” Martina Makdonas izteikums var šķist pilnīga necieņa pret teātri, kas viņam ir atnesis slavu. Taču arī šis ceļš ir bijis visai neparasts.
Pēc dažiem nesekmīgi uzrakstītiem TV scenārijiem un īsajiem stāstiem, viņš sāka sūtīt savas raidlugas uz radio BBC. Kopumā 22 lugas, kas visas tika noraidītas. Pirmās sešas, kas tika uzrakstītas un nosūtītas sešu mēnešu laikā, tika noraidītas visas uzreiz. Pavadvēstulē bija teikts: „Jūs esat ļoti tālu no tā, lai uzrakstītu kaut ko tādu, kas būtu pieņemams.” Viņš tupināja katru nedēļu rakstīt pa lugai un sūtīt uz radio – vienkārši, lai tērētu viņu laiku. „Es tās uzrakstīju nedēļas laikā, un nedēļas laikā tās tika noraidītas. Savas virtuves izlietnē es izpildīju vēstuļu dedzināšanas rituālu. Bija lieliski redzēt tik neglītu lietu pārvēršamies skaistā liesmā un tad oranžā dūmu grīstē...” Pēc diviem gadiem viņš saņēma pirmo apbalvojumu.
Šodien viņa nākotne šķiet vairāk nekā spoža – tā ir žilbinoša. Kopš Šekspīra viņš ir vienīgais britu rakstnieks, kuram Londonā vienlaicīgi tiek izrādītas 4 lugas. Viņš ir saņēmis nedzirdētas kritiķu slavas dziesmas un mediju uzmanību. Saņēmis Tonija balvu par labāko jauno lugu un Evening Standard balvu kā visdaudzsološākais jaunais rakstnieks, un tikko arī Amerikas Kino akadēmijas Oskaru.
VIENTULĪGIE RIETUMI ir stāsts par diviem brāļiem. Viņi neieredz viens otru vairāk par visu pasaulē, taču viņi arī nespēj dzīvot viens bez otra, jo šis naids piepilda viņu dzīvi un ir vienīgā tās jēga. Vietējās draudzes gans – alkoholiķis, cenšas vest abus brāļus pie prāta. Vai iespējams piedot un dzīvot savādāk?
„Tas ir stāsts par diviem brāļiem, kas ir noskauduši viens otra dzīvi un laimi, un turpina to darīt arī tālāk – kopumā jau 40 gadus.
Man kā aktierim savs varonis ir jāsaprot un jāattaisno. Mēs to arī darām. Bet, ja es reālajā dzīvē saskartos ar tādu cilvēku, es nezinu, vai spētu viņu pieņemt. Dzīvē nav tik viegli piedot, saprast un just līdzi.”
Ģirts Krūmiņš un Vilis Daudziņš
Skatītāji izrādē sev neko svešu neieraudzīs. Nez vai būs kāds zālē sēdošais, kas varētu teikt, ka es nekad nebūtu jutis skaudību, nenovīdību vai līdzīgas jūtas. Makdona, protams, nekad nav rakstījis par latviešiem. Tomēr te aprakstītais liek aizdomāties.
