GARĀ DZĪVE

Režisors - Alvis Hermanis

"Izrādes tēma ir mūslaikos visnemodernākā parādība - vecums.
Mūsu sabiedrība savus vecākos pilsoņus kopš 90.gadu sākuma ir diskriminējusi līdz stāvoklim, kuru varētu pielīdzināt zināmam antropoloģiskajam eksperimentam jeb savdabīgam realitātes šovam, kura spēles noteikumi ir joprojām neskaidri - vai uzvar tas, kurš nomirst pirmais, vai pēdējais?
Izvēle iestudēt izrādi par vecumu jau no sākuma likās bezcerīga. Pirmkārt, ar vecumu saistītās lietas nevienu neinteresē, jo tās nav tēmas, ko varētu reklamēt un pārdot. Otrkārt, ja sabiedrība ar valsts starpniecību ņirgājas par vecumu, tad vienīgais veids, kā skatītājus ieinteresēt - šo ņirgāšanos vēl pārspēt, tādējādi izraisot liekulīgu interesi un reakciju - kā jums nav kauna smieties par veciem cilvēkiem! Vecums - kā cirks. Jo kas tad cits atliek?
Izrādes pamatā nav luga. Iestudējuma autori ir visi tās dalībnieki. Izrāde radusies no mūsu personīgajiem novērojumiem un pieredzes, kurus iemantojām, iepazīstoties ar konkrētām vietām un konkrētiem cilvēkiem (tajā skaitā arī Latvijas veco ļaužu pansionātos).
Darbības vieta un laiks - kāds komunālais dzīvoklis, un viena diena tās iemītnieku dzīve. Viņu garajā dzīvē."

Alvis Hermanis