ATSKATIES NAIDĀ

Režisors - Varis Piņķis

Angļu dramaturgs, scenārists, aktieris un kritiķis Džons Džeimss Osborns (1929-1994) ar lugu "Atskaties naidā" (1956) radīja apvērsumu angļu un vispasaules teātra dzīvē, liekot pamatus jauna tipa dramaturģijai, kas vēlāk ieguva apzīmējumu "virtuves izlietņu estētika". Paši šo lugu autori tika iesaukti par "jaunajiem dusmīgajiem". Dž.Osborns iekļuva teātra apritē, kad britu aktiermāksla piedzīvoja savu Zelta laikmetu, bet dramaturgi izlikās nemanām pēckara peripetijas.
Rādot neizskaistinātu reālo dzīvi, Dž.Osborns padarīja naidu un nicinājumu par pieņemamām un pat obligātām skatuves emocijām, kombinējot nežēlīgu taisnīgumu ar iznīcinošu asprātību. Autors vēlējās, lai viņa lugas skatītāju atmiņā saglabātos kā īsta bauda un īstas sāpes.

"Atskaties naidā" tika sarakstīta 17 dienu laikā, tai bija milzīgi komerciāli panākumi, un drīz vien luga sasniedza Vestsaidu, Brodveju un Maskavu. Vienā mirklī no dramaturga, kas izmisīgi cīnās par savu vietu teātra aprindās, Dž.Osborns kļuva par slavenu un turīgu "jauno dusmīgo".

Luga ir lielā mērā autobiogrāfiska, atspoguļojot Dž.Osborna nelaimīgo laulību ar pirmo sievu un viņu kopdzīvi saspiestajā mājoklī. Kamēr Dž.Osborns tiecās pēc karjeras teātrī, viņa sieva bija daudz praktiskāka un materiālāk noskaņota, vīra ambīcijas viņa neņēma nopietni un krāpa vīru ar vietējo zobārstu. Arī nicinošā attieksme pret vidējās šķiras augstākstāvošajiem pārstāvjiem aizgūta no autora nicinājuma pret viņa māti un to sabiedrības daļu, no kuras viņa nākusi.

Viens no ievērojamākajiem 20.gs. britu teātra kritiķiem Kenets Tinans paziņoja: “Es nespēju iemīlēt nevienu, kurš nevēlas redzēt "Atskaties naidā".”

„Galvenais iemesls, kādēļ nolēmu iestudēt šo lugu, ir tās tēma - par jauniešiem, tiem, kuriem ir 22, 23 gadi. Tas ir laiks, kad cilvēks sāk zaudēt ilūzijas par savu spēju ietekmēt apkārtējās pasaules gaitu. Laiks, kad cilvēks patstāvīgi saskaras ar mīlestību, apnikumu, naidu un pamestību. Lugā es atradu daudz naiva maksimālisma un arī egocentriskas nežēlības. Šī jūtu intensitāte un atkailinātība man šķiet interesanta un arī riskanta. Vēlos veidot ļoti tiešu, naivu un atkailinātu izrādi. Tā viennozīmīgi būs vērsta pret egocentrismu, tā būs aicinājums būt siltam un saprotošam ar sev tuvajiem.”  (Varis Piņķis)