CYNICS

Director - Vladislavs Nastavševs

Režisors Vladislavs Nastavševs: "Romānā aprakstītie notikumi norisinās tieši pirms 100 gadiem. Tā trauksme, kas bija jūtama toreiz, šķiet, atkārtojas arī tagad. Liela tēma ir vēstures zināšana, apzināšanās un spēja redzēt notikumus vēsturiskā kontekstā. Līdz ar to ļoti aktuāls kļūst laika jautājums un vēstures, īpaši politiskās vēstures diktāts. Mēs visi esam spiesti dzīvot laika troksnī, kā to sauc Mandelštams, tajos apstākļos, kas mums ir radīti. Politika un vēsture ienāk mūsu privātajās dzīvēs, gribam mēs to vai nē; mūsu dzīves tiek pakļautas politikai un vēsturei. Bieži vien mums nepatīk tas, kas notiek apkārt. Ja nespējam piekrist un just līdzi valdības diktātam, vienalga, vai tā būtu demokrātija, kapitālisms vai komunisms, mēs no tā abstrahējamies, rodas plaisa starp to, kas notiek ap mums, un to, kā mēs šo realitāti izjūtam. No šīs plaisas, no nespējas just līdzi notikumiem, rodas kritiskā domāšana, no tās savukārt – cinisms.
Nav mazsvarīgi, ka romāna darbība norisinās Maskavā. Ja palasām mūsdienu Krievijas opozicionāru izteikumus sociālajos medijos vai sekojam līdzi tādiem medijiem kā Эхо Москвы, Настоящее время, Медуза – viņi ir mūslaiku ciniķi, un nekas nav mainījies. Es kā cilvēks, kā mākslinieks jūtu līdzi, bet ne vienmēr varu viņiem līdz galam piekrist, jo tajā visā ir arī daudz naida un negatīvu emociju. Pat ja viņiem ir taisnība (un viņiem ir taisnība), viņi gribot negribot posta savas dzīves. Bet nerunāt patiesību arī nedrīkst. Tādā ziņā Marienhofa romāns ir ļoti aktuāls. Arī latviešos šis cinisms ir. Un vispār tas ir aktuāli jebkuram domājošam cilvēkam – jautājums ir par dozēšanu."

Anatolijs Marienhofs (1897–1962) bija viens no imažinisma virziena aizsācējiem krievu literatūrā. Imažinisms uzskatāms par vienu no pēdējiem ietekmīgajiem krievu avangarda literatūras virzieniem, kam raksturīgs tēls kā literāra darba pamats, kas prevalē pār saturu, tīša provokācija, apzināti izaicinoša izturēšanās, amorālums un cinisms kā filozofiska sistēma. Lielākā imažinistu grupa darbojās Maskavā no 1919. līdz 1925.gadam, līdz ar Anatoliju Marienhofu tā centrālās personas bija arī Sergejs Jeseņins un Vadims Šeršeņevičs. Imažinistiem bija savs manifests, viņi aktīvi iesaistījās Maskavas kultūras dzīvē, rīkojot populārus dzejas vakarus, izdodot daudzus atsevišķu autoru un autoru kolektīvu darbu krājumus un imažinistu žurnālu un šiem nolūkiem nodibinot vairākas izdevniecības. Imažinisti iemantoja arī savu tiesu skandalozas slavas ar dažādiem provocējošiem izlēcieniem – Maskavas ielu "pārdēvēšanu", "literatūras tiesām" u.tml.

Romāns "Ciniķi" sarakstīts 1928.gadā un publicēts Berlīnes izdevniecībā "Petropolis-Verlag" (Padomju Savienībā romāns pirmoreiz izdots tikai 1988.gadā). "Ciniķi" un arī nākamais romāns, "Gludi skūtais cilvēks", kas izdots turpat Berlīnē divus gadus vēlāk, sagādāja autoram pamatīgas nepatikšanas ar varas iestādēm – viņš tika pakļauts vajāšanai. 1932.gadā izdotajā "Literatūras enciklopēdijas" VI sējumā Marienhofa daiļrade raksturota kā "viens no buržuāziskās mākslas pagrimuma produktiem pēc proletāriskās revolūcijas uzvaras". Romāni "Ciniķi" un "Gludi skūtais cilvēks" rakstā nav pieminēti.